Darbaholiķes dienasgrāmatas: trešā daļa // viņa var visu

Trešā daļa. Man liekas, ka es to gleznu pabeigšu stipri vien ātrāk nekā sapratīšu kā atpūsties. 😄 Šonedēļ iekritu kaut kādās pārdomās, kuras tā arī man nekādus produktīvus secinājumus nedeva. Bet - ja es ietu uz darba interviju pie sevis, vai es gribētu sev tādu priekšnieci, vai tomēr paskatītos uz to, cik viņa ir prasīga, nošūpotu galvu un ietu viņai (sev) ar lielu līkumu? 😄 Man šobrīd atbilžu nav, tiekamies nākamajā sērijā, kur es, cerams, neiebraukšu vēl dziļākā grāvī! 😂

p.s. šis par pašnodarbinātajiem un iekšējām attiecībām pašiem ar sevi, nav par sievietes vs vīrieši vai vēl kaut kā tā vispārināti

Es tā varētu turpināt.

Un katram, protams, tas nozīmēs kaut ko citu - man, piemēram, ir lielisks vīrs un man mājās nav jādara viss vienai pašai, bet darbā...

... es vakar taisīju sarakstu ar lietām, ko es varbūt varētu atļauties nedarīt pati un plikšķināju acis no brīnumiem. Smieklīgi. 😁 

Pēc tāda principa arī veidoju savu kalendāru: 

es taču varu visu, visu laiku.

Un tad brīnos par nogurumu:

Kāpēc es reizēm vakaros nevaru sevi piespiest nomazgāt šo vienu mazo krūzīti?

Tie, kas iet uz sporta zāli cilāt svarus, droši vien labāk mācētu izskaidrot kā tas ir, kad visu dienu turi smagu hanteli rokā, vakarā atlaid, un tad vairs roka neceļas. (dīvains piemērs :D) 

Jo gribasspēks arī esot muskulis.

Reizēm šķiet, kas es varētu daudz vairāk, ja nebūtu sev uzlikusi uzstādījumu, ka jābūt 

visu varošai 

visu laiku.

Ceru, ka ar laiku sapratīšu šīs lietas un būšu sev labāka priekšniece.

Nobeigumā

OBLIGĀTI gribu pateikt paldies

📷 Lindai par skaistajām bildēm, kuras man nav jātaisa pašai

📊 Dainai par grāmatvedības, kuru nemaz nevarētu saprast pati

✨ brīnišķīgajām kolēģēm par iedvesmu un atbalstu

❤️ superīgajam vīram par tehnisko, morālo, emocionālo atbalstu un lieliskajām brokastīm, un visu visu pārējo 

un, protams, draudzenēm par morālo atbalstu un klietniem par uzticību, ļoti novērtēju! 🧡