Darbaholiķes dienasgrāmatas: pirmā daļa

Šis ir drusku personīgāks stāsts, bet arī daļa no mana lielā stāsta par mani, par nodarbībām, par mācīšanos. Produktivitātes slazds, kurā iekritu jau agri bērnībā, pārāk ilga skrollēšana un "teicamnieces sindroms" nav nekas unikāls. Bet es tomēr gribētu citādāk.

Iepriekš jau stāstīju, ka mana šīs sezonas aktuālā tēma ir atpūta. 

Nolēmu rakt dziļāk un padalīties savās pārdomās, un ceru, ka jau pēc dažiem mēnešiem vairs nevarēšu sevi saukt par darbaholiķi. 

Esmu sapratusi, ka man tā ir cīņa ar...

Un tāpēc visi mani mēģinājumi iemācīties atpūsties līdz šim cietuši neveiksmi, jo būtībā es slēpju produktīvas darbības zem “hobiju” maskas

piem. izlasīšu trīs nodaļas, izravēšu vienu dobi un sakārtošu vienu skapi - ķeksīts, kāda es laba!

Pirmais solis bija šo saprast.

Otrais.

A) Ieviesu excel trakeri, lai pavērotu sevi no malas, ievāktu datus, pirms gāžos sev virsū ar kārtējo problēmrisinājumu. 

B) Iebāzu telefonu skapī. Par šo man vēl jāpadomā.

Redzēs kā ies. Gan jau ne es vienīgā. Ja Tev ir padomi, pieredzes stāsti - neturi sveci zem pūra! 😉