Darbaholiķes dienasgrāmatas: ceturtā daļa // sakārto māju

Godīgi sakot, kad es sāku publiski rakstīt darbaholiķes dienasgrāmatas, man nebija ne jausmas, kur tas viss aizvedīs. Bet tā kā šis formāts pieprasa radošumu, paskatīties uz problēmu no dažādiem leņķiem - un pēc tam noformulēt domas īsi, skaidri un vienotā stāstā, es jūtu, ka esmu ierakusies savā "nemāku atpūsties" problēmā dziļāk un citādāk kā parasti. Es tiešām nezinu vai vēl kādam tas noder, un no vienas puses ceru, ka nē, ka citi māk šīs lietas, bet no otras - arī mazliet ceru, ka neesmu vienīgā.

Vai tu vari mierīgi apsēsties dīvānā palasīt grāmatu, kad apkārt mētājās baloni, vadi, puspabeigti mākslas darbi, dzēšgumija un kaut kādas bikses?

Un dīvāna spilveni nestāv taisni?

Es saņēmos un atzinos sev, ka es nevaru atpūsties, ja es atrodos nepabeigta darbu saraksta epicentrā. 

Katra lieta, kas nestāv savā vietā ir kā mirgojoša spuldzīte, kas bliež man pa nerviem. 

Lūk, atziņas:

1. nekārtība ir vizuāls troksnis, ko daži ģimenes locekļi dzird skaļāk, 

bet citi - it nemaz, un tas var radīt spriedzi attiecībās

piemēram, ja šo troksni, kas ir manā galvā, es vairs nevaru izturēt un sāku laist uz āru kā bubināšanu, kasīšanos vai bļaustīšanos par nekārtību

2. atpūta nozīmē uz brīdi nolikt malā visu informāciju, kas maļas pa galvu, un visvieglāk to izdarīt ir tieši ārpus mājas

un šis ir reāls slazds tiem, kas strādā no mājām

3. un vēl -  ļoti vērtīgs jautājums, manuprāt, ir šī pērle, ko ik pa laikam izmet mans vīrs: “Tu pēdējā laikā esi bijusi īstu cilvēku mājās?”

es jau gribētu teikt, ka Pinterest un Instagram neatstāj uz mani nekādu iespaidu, bet tā laikam gluži nebūs patiesība

Manuprāt, vērts atcerēties.