Angļu valodas noslēpumi 3/3

Kas ir angļu valoda? Vai vispār tāda viena angļu valoda eksistē? Ko mēs te vispār mēģinām iemācīties?

Ir britu angļu valoda, ir amerikāņu angļu valoda, ir skotu, īru un austrāliešu angļu valoda. Ir britu karaliskā angļu valoda, ir britu ielu angļu valoda. Ir angļu valoda darbam un angļu valoda mājām. Un krodziņam. Vai futbolam, piedodiet, hokejam! Vai BBC.

Un tad ir latviešu angļu valoda. Un tad vēl ir latviešu angļu valoda, kas tiek lietota konkrētā (darba) vidē. Ar konkrētiem izteicieniem un gramatikas formām. 

Manuprāt, viens no lielākajiem angļu valodas noslēpumiem (par kuru mēs nerunājam pietiekami daudz!) ir tāds, ka tādas vienas angļu valodas jau nemaz nav. Mums it kā Eiropas līmenī ir atrunāts, ka mēs šaipus dīķim mācāmies un mācam British English (nezinu kur šī saruna notika, bet es universitātē par tādu tiku informēta). Bet tad ir Netflix - mūsu otrais mīļākais angļu valodas kurss, kas pārsvarā māca American English. 

1️⃣ Nu labi, tik tālu var sadzīvot, un lielākās auzas, kurās šajā jautājumā esmu iebraukusi ir spītīgi mēģinot izlabot kādu izrunas “kļūdu”, kas gluži vienkārši ir variants, kuru nezināju. Nu, [deita] un [daeta] piemēram. Ar izrunas variantiem var sadzīvot, pa lielam viens otru saprotam tīri labi. 

2️⃣ Otrs - ir vārdi un frāzes. Šeit jau reizēm rodas jautājumi - a kas tas tāds? Nu tā mēs bankā saucam to un to. Visi šie “actual information” kā “aktuāla informācija”, “fixed” kā “piefiksēju” utt. Principā jau kļūdas, vai ne, bet savējie saprot! Savukārt, tās smukās angļu idiomas un biznesa English slengu nesaprot. Let’s put this synergy on the back burner and circle back after we’ve moved the needle towards the low-hanging fruit! Mkay?

3️⃣Trešais ir gramatika. Jā, mēs mēdzam “tulkot” arī to. Vārdu kārtību teikumā: “I very like your accent!” vai tās pašas nabaga nākotnes formas - “will” svin pārliecinošu uzvaru pār visām citām nākotnes “iespējām”! Kā pāris piemēri, varētu jau vēl.

🥒Kad es - zaļš gurķis perfekcionists svaigi no LU koridoriem - sāku mācīt angļu valodu, visas šīs “kļūdas” cītīgi laboju un pavadīju daudz laika cīnoties pret tām. Bet tagad es domāju tā - ir vērts parakt dziļāk un uzdot jautājumus. Jā, ir lietas, kas standarta British English tiek uzskatītas kā kļūdas. Ir lietas, ko mēs neesam gatavi “atdot” un gribam tāpat, pa Latvian English. Reizēm mēs kaut ko vienkārši vēl nespējam uztvert, jo patreizējais līmenis to neļauj. Mans darbs ir norādīt uz šo “kļūdu”, bet katram galu galā ir savs lēmums jāpieņem, ko ar to darīt.

Tādas vienas angļu valodas nav un nevienam jau viņa vairs īsti nepieder. Angļu valoda dzīvo pati savu dzīvi - varbūt ne totālā anarhijā, bet tādā skaistā plūsmā, kuru mēs katrs veidojam. ✨

Un es ļoti ceru, ka šī pieeja arī mazina spriedzi, kas rodas salīdzinot savu angļu valodu ar native-speaker angļu valodu. Jo būtībā tā nav viena un tā pati angļu valoda, un, manuprāt, tas ir pilnīgi ok!

P.S Šis ir pēdējais raksts pārdomu sērijā, kas radušās pēc Džūdijas Tompsones runas “Three Secrets You Need to Know About Spoken English”. Iesaku noskatīties, jo Džūdija runā tīri lēni un saprotami, ar daudz piemēriem, un mazliet no cita skatu punkta: https://www.youtube.com/watch?v=NcX2AwH3cG8