Angļu valodas noslēpumi 1/3

Angļu valoda vispār ir ļoti interesanta valoda un ne par velti tā nokļuvusi pasaules biznesa valodas statusā. Bet vai mēs to patiešām pazīstam tik labi, kā sākumā šķiet?

Gribēju padalīties ar pāris noslēpumiem, par kuru eksistenci mēs varbūt nojaušam, bet nav sanācis tiem pievērst tik daudz uzmanības, cik tie būtu pelnījuši. Un, jā, tekstā vārds “pāris” lietots ar nozīmi “trīs”.

Šeit pirmais - skaņas un uzsvari.

Mans sešgadnieks, kurš nupat sācis lasīt, ieraudzīja vārdus angļu valodā un pagalam sašuta, sak’, kas tas par murgu!? Skatos, ierakstījis meklētājā “feni Link vidioz” un dusmojas, ka nesanāk neko atrast. Līdzīgu sašutumu piedzīvo daudzi, kas mēģina iedraudzēties ar tik ļoti atšķirīgo vārdu izrunu un rakstību. Verī not īzī. Jā, rakstība un izruna ir jāmācās paralēli un tas pat īstenībā nav noslēpums.

Noslēpums šeit ir drīzāk tas, ka arī tad, kad mēs to izrunu iemācamies - jo cītīgāk mēs visas skaņas vārdā izrunājam, jo vairāk pēc kārtīga latvieša mēs izklausāmies.

👩‍🌾 I like working in my garden.

👎  ai laik wērking in mai gārden

💃 elaikWĒkinnmaGĀdn

Reizēm mēs tik ļoti gribam, lai mūs saprot, ka mēs kārtīgi izrunājam pilnīgi visas skaņas, rūpīgi atdalot vārdus vienu no otra. Bet angļu valoda ir ritmiska un melodiska, un tā ir balstīta uzsvaros, nevis pareizajās skaņās. Lai runātu angliski pēc iespējas angliskāk, mums viena liela daļa skaņu būtu “jāapēd”, skaisti lēkājot no vienas galvenās zilbes pie otras.

✅ wočaDŪing?

✅ didžaSĪdat?

✅ kemn, lecGEUhevsmFAN

Kaut kā jocīgi, vai ne? Sākumā jāmācās skaņas izrunāt, un tad - neizrunāt. Un te, lūk, es nevaru pateikt, kas ir pareizāk un labāk. Jo - skatoties no otras puses - klausoties angļu valodu mēs ļoti cīnāmies ar šo te spēju saklausīt un “noķert” visus vārdus arī tad, kad viņus pilnībā neizrunā. Un, ja mēs nespējam uzķert visus vārdus un to “detaļas”, tad īstenībā ir arī diezgan lielas problēmas ar gramatikas apguvi. Bet tā jau ir cita tēma, par to vēlāk. 

Tad ko mēs no šī varam secināt?

Angļu valoda ir tāda murmulīga, burbulīga, dzīva un nekārtīga - ne par velti mēs sakām, ka “gribu būt tekošs jeb “fluent””.  Angļu valoda mums māca mazliet atlaist vaļā kontroli. Un par kontroli (un, protams, gramatiku!) - turpinājums sekos.

P.S. Šīs pārdomas radušās pēc Džūdijas Tompsones runas “Three Secrets You Need to Know About Spoken English”. Vispār iesaku noskatīties, jo viņa runā tīri lēni un saprotami, ar daudz piemēriem: https://www.youtube.com/watch?v=NcX2AwH3cG8

P.S.S. Nepretendēju uz zinātniski pareiziem transkripta piemēriem šajā rakstā! 😄