Angļu valodas noslēpumi 2/3

Neesmu pārliecināta vai šis ir mīts vai patiesība, bet man ļoti atmiņā iespiedies kāds stāsts, ko mums reiz stāstīja universitātē.

Senos laikos bija  tāda valoda - latīņu valoda - kas, kā mēs zinām, bija ļoti izplatīta. Skolas tolaik nebija tik daudz kā tagad, bet dažas jau bija, un daži laimīgie tās apmeklēja mācoties visādas labas lietas, piemēram - uzminēji pareizi - latīņu valodu!

Un lai to mācītu, skolotāji bija izdomājuši vienu tādu metodīti, kuru sauca “grammar-translation method” - vienu no absurdākajām lietām, ko es esmu dzirdējusi. Metodes pamatā bija darbs ar tekstu, konkrēti - tulkošana.. Visas sarunas notika dzimtajā, nevis apgūstamajā valodā, un vienīgie mērķi bija gramatika un tulkošana. Lieki teikt - latīņu valoda izmira.

Protams, šim stāstam ir daudz caurumu: metodes eksistence tiek apstrīdēta, un tā nemaz nepretendēja uz komunikāciju kā galveno mērķi - drīzāk tas bija prāta asināšanas instruments. Bet tas, ko mana pasniedzēja gribēja ar šo stāstu pateikt, bija: šī doma “man ir jāzina visi gramatikas likumi un jātulko katrs vārds” joprojām dzīvo mūsu prātos. Un tur es viņai piekrītu - bieži dzirdu “kad sapratīšu gramatiku, varēšu runāt” vai “man ir jāvar šis iztulkot”.

Tulkošana ir atsevišķa profesija. Ja es māku taisīt ēst, tas nenozīmē, ka protu cept un dekorēt skaistas kūkas - ja vien konkrēti nebūšu to mācījusies. Bet ne par kūkām vai tulkošanu šis stāsts.

Stāsts ir par gramatiku. Un turpinot tēmu par angļu valodas noslēpumiem - gramatikas ilgi glabātais noslēpums ir tāds, ka angļu valodā gramatika nemaz nav tik svarīga kā mums gribētos domāt - šī valoda vienkārši nebalstās gramatikā. Tā balstās diezgan neloģiskos izteicienos:

✅ have breakfast - ❌ eat breakfast

✅ have coffee - ❌ drink coffee

✅ take a walk - ❌ go walking

Un šos mēs ar gramatiku neizskaidrosim. Tāpat arī grūti izskaidrot, kāpēc dažus vārdus var “līmēt kopā”, bet citus nevar. Ar kuru gramatikas likumu lai es pasaku bērnam, ka “Esmu knapi gatavs!” man nepasaka, vai viņš ir gatavs vai nē?! 

Gramatika kā filozofija mani ļoti fascinē un es varētu stundām ilgi runāt par sīkumiem.

Bet šoreiz - ja vērtības nebalstās "grammar translation" ideoloģijā, tad:

▪️ mācamies vārdus viegli pielietojamās frāzēs;

▪️ trenējam ausi saklausīt galotnes un mazos vārdus (tur slēpjas gramatika);

▪️ kļūdas labojam, lai “neiesēžas datubāzē” kā gatavs izteiciens;

▪️ gramatikas likumus ir interesanti papētīt caur jautājumiem un piemēriem, bet līdzsvarā ar citām prasmēm;

▪️ gramatikas uzdevumi ir īpašs teksta žanrs - reizēm noder, bet stipri vien atšķiras no dzīvas valodas, tāpēc tos līdzsvarojam ar autentiskiem tekstiem;

▪️ atceramies, ka ne visiem teikumiem mēs varēsim “uzmaukt galvā” gramatikas likumu - valoda tika izgudrota pirms gramatikas likumiem!

Bet ko tad, ja mums labāk patīk “eat breakfast” nevis “have breakfast”? Tas būs trešais noslēpums.

P.S Universitātē īsu brīdi mācījos latīņu valodu, tulkojām tekstus, mācījāmies galotnes. Man ne visai labi sanāca - joprojām atceros teikumu, kuru biju iztulkojusi  “Tīklos krīt tikai meitenes.” - un ilgi domāju, ko tas tā laika kontekstā varētu nozīmēt. Izrādās, ka biju nepareizi iztulkojusi, pareizais variants bija kaut kāds “Lauva dzīvoja lielā alā.” vai kas tāds - pat ne uz to pusi! Ar to arī beidzās mans latīņu valodas piedzīvojums.